somu-pirts

Somu pirts

Somija un somu pirtis – tā ir neatņemama sastāvdaļa. Katrs, kurš ir bijis Somijā, kaut reizi būs izbaudījis īstu somu pirti. Paši somi ir ļoti rūdīta tauta – tiem nesalst ziemā, un liels karstums viņus neatturēs no lauku darbiem. Varbūt tieši pirts ir par iemeslu tam, ka viņu veselība ir tik stipra. Jau no seniem laikiem zināms, ka ejot pirtī uzlabo gan veselību, gan skaistumu. Karstajā gaisā tiek izvadītas sliktās vielas no organisma un ar bēru slotiņām tiek “iepērts” skaistums un mirdzums ādai.

Somiem pirts ir kā ierasts dienas rituāls – it sevišķi tas ir laukos, kur cilvēki dzīvo mājās, un gandrīz katram pagalmā ir pa pirtiņai. Bet arī pilsētniekiem un tiem, kas dzīvo dzīvokļos mājās ir iebūvētas pirtis. Tā ir speciāla istaba, kur uz elektrību telpu var piesildīt līdz pat simts grādiem. Dzīvokļos gan pirtis ir sausākas, gaiss nav tik mitrs, bet, lai atpūstos no ikdienas stresa, der arī šāds variants. Ap 94% Somijas iedzīvotājiem īpašumā pieder pirts, tāpēc droši var teikt, ka tā ir īstā pirts dzimtene.

Tā kā Somijā ir daudz ezeru, tad bieži vien to krastos ir uzbūvētas publiskās pirtis. Tās vairāk ir tūristiem vai pilsētas iedzīvotājiem, jo, kā jau minēju, katrai lauku sētai neatņemama sastāvdaļa vienmēr ir pirts. Šīs publiskās pirtis ir skaisti iekoptas, ar laipām uz ezeru, kur pēc karstas tveices var izpeldēties. Nekad netrūkst malka, ir ugunskura vietas, pat raksturīgi ir atstāt publiskas laivas izbraucieniem pa ezeru. Tas ļauj atpūsties visai ģimenei un pieskaņoti katra vēlmēm – sievietes un bērni var sildīties pirtī, bet vīri doties nomakšķerēt kādu zivi, ko pēc tam turpat arī var kopīgi uzcept.

Ir dažādu veidu pirtis – sausās, tvaika, melnās, infrasarkanās un kādas tik vēl tagad neizdomā, taču īstā un tradicionālā somu pirts ir slapjās vai vairāk zināmas kā tvaika pirtis. Tajās uz karstiem akmeņiem lej ūdeni, kas arī ir sakarsēts – tādējādi veidojot tvaiku, kas izplatās pa visu telpu. Tvaiki pārvietojas no akmeņiem uz augšu un tad lēnām plūst lejā, tāpēc viskarstāk vienmēr būs tam, kas sēdēs pašā augšā uz lāvas. Kontrasta veidošanai, noderīgi ir uzreiz pēc tveices doties aukstā peldē, vai ziemā lekt tuvākajā sniega kupenā, pēc tam atkal skrienot lielajā karstumā. Tāpēc pie gandrīz katra Somijas ezera var atrast vismaz pa kādai pirtiņai. Šādas kontrast-pirtis nostiprina imunitāti un arī padara visu pirts procesu interesantāku. Pašās beigās, kā galvenā, tiek uzsvērta pēršanās ar slotiņām – vislabāk, ja no svaigiem, zaļiem zariem. Slotiņas var taisīt no jebkā, kas tajā brīdī ir zaļojošs. Pavasarī ar smaržīgajām ievām, vasarā ar bērza zariem, pieliekot klāt kādu kadiķa zariņu asumam. Vērtīgi ir jau laicīgi priekš ziemas salasīt un sakaltēt slotiņas.

Pirts ir kā liels rituāls, kuru vajag izbaudīt katram. Tas padara ķermeni un prātu mierīgāku, veselību stiprāku un miegu ciešāku. Somi ir izslavēti kā mierīga tauta, kas, iespējas, savu mierīgo temperamentu norūdījuši ilgos pirts rituālos ik pa pāris dienām. Ikvienam ir veselīgi izrauties no dienas saspringuma un nodoties karstajiem ūdens tvaikiem un vakara peldei ezerā. Ja ir iecerēts apceļot Somiju, tad noteikti pirts pie ezera būtu tā vieta, kuru noteikti vajadzētu iekļaut sarakstā. Tā ir iespēja gan atpūsties, gan iepazīt draudzīgos somus un iegūt jaunu paziņu loku.

lapzeme-rovaniemi

Lapzeme

Lapzeme ir Somijas reģions (Lēne), kas visā pasaulē pazīstama ar Ziemassvētku vecīša mājām. Tā atrodas Somijas pašos ziemeļos, robežojoties ar Zviedriju rietumos, Norvēģiju ziemeļos un Krieviju austrumos. Atrašanās vietu var raksturot arī ar polārā loka tuvumu. Lapzeme atrodas pie ziemeļu polārā loka, pat šķērso to. Polārā loka tuvums, iedzīvotājiem, kā arī tūristiem sniedz krāšņas dabas parādības debesīs, ko sauc par ziemeļblāzmām. Kā teikās minēts, tā esot lapsas aste, kas, kustoties, sūta mirdzošas gaismas zilā, zaļā, violetā un citās krāšņās krāsās. Lapzemes pamatiedzīvotāji nav pasaku tēli, kā gribētos domāt, – tos sauc par sāmiem. Sāmi ir iedzīvotāji ar senu kultūru un ievērojamām tradīcijām – vispopulārākā ir kārtīga pēršanās īstā somu pirtī. Lielākais ienākumu objekts šajā vietā ir tūrisms. Vislielākā tūristu plūsma šajā reģionā ieplūst Ziemassvētkos un Jaunajā gadā.

Lapzemē ir plašs infrastruktūras tīkls, uz turieni var doties gan ar lidmašīnu uz Rovaniemi, gan ar vilcieniem, gan, protams, automašīnām. Tomēr jārēķinās, ka sniegoti ceļi ir pavisam parasta ikdiena. Tūristiem kā izklaide ir izveidoti safari, kur var braukt ar suņu pajūgiem vai briežu vadītām kamanām. Šim mērķim speciāli tiek audzēti trenēti Haskiju sugas suņi, kas ir īpaši aktīvi un spēcīgi, lai varētu vilkt aiz sevis pajūgu un cilvēkus. Tāpat arī ir iespēja izmantot sniega motociklus un laisties pa aizsalušām upēm, pa kalniem, pāri kupenām un pa mežiem. Ja vien ir paņemtas savas slēpes, tad distanču slēpošana skaistajās meža ainavās arī ir lielisks atpūtas veids sportiskākiem tūristiem.

Ziemeļbrieži ir Lapzemes izplatītākie dzīvnieki – tos gan audzē lielās teritorijās, gan arī ir savvaļā visbiežāk sastopamie dzīvnieki. Tos izmanto kā kamanu vilcējus, gan arī ir populārākais pārtikas produkts. Ziemeļbrieža gaļa ir tradicionālais ēdiens visā Somijā. Somi ir iemācījušies pagatavot visdažādākās brieža gaļas receptes ar nemainīgi izcilu garšu. Ziemeļbrieža gaļa ir arī ļoti veselīga, jo ir bez taukiem.

Savvaļā sastopami dzīvnieki, kā piemēram, ziemeļbrieži, vilki, lāči, taču Arktiskais zooloģiskais dārzs Ranuā sniedz iespēju savām acīm ieraudzīt ap 60 arktiskos dzīvniekus, kuri pielāgojušies dzīvei aukstākos laikapstākļos. Šeit savas mājas ir ieguvuši baltie lāči, aļņi, lūši, dažnedažādi putni. Putniem ir arī brīva vaļa pastaigāties pa visa zooloģiskā dārza teritoriju. Savu īpašo iezīmi dod fakts, ka šis ir vistālāk ziemeļos esošais zooloģiskais dārzs pasaulē. Ziemassvētkos tas tiek izrotāts ar neskaitāmām lampiņām un, kā jau Lapzemei raksturīgi, ir sastopams arī pats Santa Klauss.

Pati slavenākā un tūristu apmeklētākā Lapzemes pilsēta ir Rovaniemi, jo tajā ir Santa klausa ciemats. Tajā var izbaudīt īstu Ziemassvētku sajūtu – satikt Santa klausa palīgus, rotaļīgos Elfus, Sniegbaltīti, pabūt rotaļlietu fabrikā un piparkūku ceptuvē. Izklaides programmas ir visas dienas garumā, kas paliks atmiņā ikvienam. Pats galvenais iemītnieks Santa Klauss uzklausīs jūsu karstākās vēlēšanās. Pasta kantorī ir iespēja izsūtīt vēstules ar apsveikumiem sev mīļajiem, kas sasildīs katru sirdi. Netālu no šīs pilsētas ir apburtais mežs – tajā ir izveidots maģisks ciematiņš, kur dzīvo troļļi un elfi. Santa Klausa ciemats atrodas tieši uz ziemeļu polārā loka, tāpēc jāņem vērā polārā loka īpatnības – polārās dienas, polārās naktis. Temperatūra ir zem nulles grādiem, tāpēc, lai justos komfortabli, jāpiedomā par siltu ziemas apģērbu.

Lapzeme ir tā vieta, kura vismaz vienu reizi mūžā ir jāredz – vai kā bērnam, vai aizvest savus bērnus uz krāšņo pasaku zemi. Ne vienmēr visi prieki un jautrība ir vasarā, Lapzeme ir labs piemērs, kur ziema sniedz lielākos priekus un līksmību.

Helsinki

Helsinki ir Somijas galvaspilsēta, kā arī lielākā pilsēta pašā valstī. Lielākā daļa iedzīvotāju, protams, ir somi, taču tā ir ļoti internacionāla pilsēta – Helsinkus par savu dzīvesvietu dēvē arī daudzu citu valsti iedzīvotāji. Tā atrodas pašos valsts dienvidos, Somu līča krastā. Ne tikai līča iekļauta, bet arī pati pilsēta sastāv no daudzām salām, kuras savieno tilti. Tai piederošo salu skaits sasniedz ap 300.

Uz Helsinkiem var doties gan pa ūdensceļiem, gaisa ceļiem un sauszemes ceļiem. Helsinki viennozīmīgi var lepoties ar savu lielo ostu, kas sniedz iespēju pārvadāt ne tikai pasažierus, bet arī viņu braucamrīkus. Tas ir ļoti populārs veids, kā paši somi brauc iepirkties uz citām Eiropas valstīm. Tāpat liela un ievērojama ir starptautiskā lidosta – ceturtā lielākā Skandināvu lidosta. 90% Somijas gaisa satiksme ir tieši saistīta ar šo lidostu. Tā gan neatrodas pašā pilsētas centrā, bet gan Helsinku tuvumā esošajā pilsētā Vantu. Helsinki kopā ar Vantu, Espo un Kaunianenas pilsētām veido vienu kopīgu reģionu – aglomerāciju, tāpēc uzskata, ka lidosta pieder Helsinkiem.

Tūristiem šī varētu būt ne tā siltākā apskates vieta, taču interesanta gan. Pēc vidējiem gada rādītājiem, Helsinkos pārsvarā ir vēss un drēgns laiks, apmācies ir biežāk nekā saulainas dienas, un vidējā gaisa temperatūra gadā ir ap 0oC. Varbūt tāpēc tik ļoti populāras ir tradicionālās somu pirtis, kuras ir apmēram 94% Somijas iedzīvotājiem. Interesanti ir fakts, ka, lai gan pilsētā valda aukstums, ielu struktūra ir attīstīta augstā līmenī – centrālajā pilsētas daļā tās ir apsildītas, tāpēc ziemā nav apsalušas, slidenas un nerodas ceļu nelaimes gadījumi sliktu laikapstākļu dēļ.

Esot Helsinkos, noteikti ir jānobauda specifiskā virtuve. Somijas iedzīvotāju pamatēdiena sastāvdaļa ir ziemeļbrieža gaļa. Tas tiek gatavots visdažādākajos veidos, receptes tiek pārveidotas un pilnveidotas, taču garša ir nemainīgi laba. Ziemeļbrieža gaļa ir viens no galvenajiem gaļas produktiem, ko somi lieto uzturā. Somu līča tuvums liek saprast, ka arī zivju ēdieni ir lielā cieņā Helsinkos. Īpaši izslavētas ir forele, siļķes un laši – salātos, zupās, pat maizēs tiek ceptas iekšā. Kalakukko ir Somijas nacionālais ēdiens, kur maizē tiek iecepta zivs un gaļa. Ne visi gribēs nogaršot šādu salikumu, tači ir vērts pamēģināt, ja reiz ir nodoms apēst kaut ko īpašu, kas nāk no Somijas. Plaši ir arī tirdziņi, kur pats var iegādāties jūras veltes, vai, piemēram, brieža gaļu.

Pa pilsētu var pārvietoties ar metro, kas ir ātrākais pārvietošanās veids bez sastrēgumiem. Populārs arī ir velosipēdu pārveidošanās veids – Helsinkos kopumā ir ap 1000km divriteņu celiņi, un, kā jau iepriekš minēts, nav jāuztraucas par slīdēšanu ziemas perioda, jo tie ir apsildāmi. Zaļās zonas Helsinkos ir mazāk, salīdzinot ar daudzām citām galvaspilsētām, taču katrā mikrorajonā ir zaļās zonas, kur laiski skraida vāveres un zaķi. Cituviet pat sastopami savvaļas fazāni un klejojam kādu alni. Helsinku ainavu vairāk raksturo ūdeņi, tilti, salas. Lielākās salas Helsinku tuvumā ir Seurasari, Lautasari, Korkeasari un Suomenlina. Tūristiem iecienītas ir pēdējas divas nosauktās salas. Korkeasari ir pazīstama ar lielāko Somijas zooloģisko dārzu, bet uz Suomenlinu dodas, lai apskatītu slaveno militāro jūras cietoksni, kas ir iekļauts UNESCO mantojuma sarakstā.

Helsinki ir īpaša pilsēta ar savu vēsturi, kultūru un dabu. Somi ļoti attīsta savu galvaspilsētu, ieviešot inovācijas, kas atvieglo daudzu cilvēku ikdienu. Katra vēlmēm var atrast ko interesantu, kāpēc tieši būtu jāaizbrauc uz Helsinkiem – to ir vērts apceļot un iepazīt savām acīm.