somija-vasara

Somijas siltākais gadalaiks

Somijas vasara oficiāli ilgst no jūnija līdz augustam, apmēram 100 dienas gadā. Temperatūras mēz ļoti svārstīties, bet vidēji tas ir no +15 līdz +32 grādiem pēc celsija. Somi īpaši gaida un izbauda vasaru, jo viņu zemē raksturīgas ir aukstas ziemas. Vasaras sezonā notiek daudz mūzikas festivāli, gan brīvdabas, gan lielās operas ēkās, piedāvājot džeza, blūza, roka, operas, kamermūzikas un cita mūzikas stila romanci.

Naktis ir ļoti īsas, tāpēc somiem īpaši patīk būt ezeru un ūdeņu tuvumā, peldēties, makšķerēt, cept uz grila vakariņas. Somijas dienvidu daļā ir nakts un dienas maiņas, taču tumšākais laiks ir dažas stundas, un tāpat nav izteikta tumsa, ir tikai krēsla un migla. Ziemeļu daļā, tuvu pie loka vai pavisam aiz polārā loka, ir divu mēnešu gara vasaras diena – tās ir tā saucamās polārās dienas. Likumsakarīgi, ka pēc polārās dienas, sākas polārā nakts. Daudzi brīnās, kā somi var izdzīvot bez saules gaismas ziemā, taču viņi ir pielāgojušies šiem apstākļiem. Daudzi sezonas darbi ir pakārtoti tā, lai polārajā dienā var visu darīt ārā, bet, kad iestājas polārā nakts, darbi tiek pārcelti uz telpām un iekšējo apgaismojumu. Protams, ārā, valdot polārai naktij, darbojas daudz elektriskie apgaismotāji, tāpēc nav nemaz tik tumšs, toties depresīvs gan. Polārā diena, ir viens no iemesliem, kāpēc somiem patīk vasara, un nekas vairāk neiepriecina kā tās sākšanās. Lai gan, pajautājot lielākajiem Somijas laukstrādniekiem, diez vai, viņi atbildēs, ka mīļākais gadalaiks ir vasara. Tas ir lielākais biznesa darbu laiks, kultūra tiek audzēta lielos apjomos visā valsts dienvidu un centrālajā daļā.

Siltās vasaras dienās somi nemēdz pavadīt pilsētās, gandrīz katrai ģimenei laukos ir sava vasarnīca, kur tās dodas atpūsties un ieiet saunu pirtī. Visbiežāk lauku vasarnīcas atrodas ezeru krastos: tās ir bordo sarkanā krāsā, un vienmēr blakus ir pirtiņa. Somiem lielākā tradīcija ir iet saunu pirtīs – tā ir vieta, no kurienes nāk šī, ķermenim un garam tik būtiskā tradīcija. Pēršanās ir sens rituāls somiem, ko tie piekopj vēl šobrīd. Šādas vasarnīcas bieži vien apmeklē tikai vasaras sezonā, pārējo laiku paliekot tukšai. Dzīvojamās ēkas biežāk ir lauku izveidotos ciematos, vai līdzenumos, reti kad klinšu rajonos ir saimniecības ēkas. Paši somi atzīst, ka lielākais valsts resurss ir tās daba: mežu platības, ezeri, kalnu zonas; var doties kurp sirds vēlas, lai aizmirstu ikdienas rūpes. Pilsētvidē krasas izmaiņas notiek restorāniem un bāriem, ieviešot āra galdiņu vasaras sezonu. Pie visiem bāriem ir iespēja baudīt ēdienreizi svaigā gaisā. Pie veikaliem parādās mazi tirdziņi, kur vietējie zemnieki pārdod kartupeļus, zemenes un zirņus.

Īpaši somi gatavojas gada vieniem no skaistākajiem svētkiem – vasaras svētkiem, kurus svin daudzās Eiropas valstīs, 24. – 25. jūlijā, tostarp Latvijā. Tie ir galvenie valsts svētki aiz Ziemassvētkiem. Tāpat kā Latvijā tos sauc par Jāņiem, somiem ir līdzīgs nosaukums, kas, praktiski tulkojumā ir tas pats, – Juhannus. Somi izbauda vasaras svētkus savās vasarnīcās vai dodas uz lielām ballītēm. Viņiem patīk izrauties no pilsētas burzmas, un klusā vidē relaksēties. Zinot to, ka tā ir garākā diena gadā, viņi to izbauda ar aktivitātēm, braucot ar laivām pa daudzajiem ezeriem, makšķerējot vai spēlējot golfu. Lielākais festivāls, kur var svinēt Vasaras svētkus ir Lapzemē, kur kā reiz ir polārā diena un spilgta saule visas nakts garumā. Festivāls saucas “Vasaras svētku filmu festivāls”. Dienvidos lielākie festivāli, tieši šajā īpašā dienā ir Helsinkos un Seurasaari.

turku

Ko apskatīt Turku pilsētā

Daudzu tūristu galamērķis ir Somija un tās unikālā daba. Kā viena no apmeklētākajām pilsētām ir Turku. Turku pilsēta saviem viesiem ir izveidojusi atlaižu karti personai vai visai ģimenei, kas darbojas vienas un divu dienu garumā. Tā darbojas kā biļete sabiedriskajos transportos abu dienu garumā, kā atlaide vai bezmaksas biļete daudzos muzejos un piešķir atlaidi noteiktos restorānos un bāros.

Nedaudz par pašiem interesantākajiem Turku apskates objektiem:

1. Bioloģijas muzejs “Diorama-Museum” lieliski piemērots ģimenēm ar bēriem. Muzejā ir iespēja apskatīt Somijas floru un faunu. 13 dažādas telpas sniedz ieskatu par atšķirīgām Somijas daļām, piemēram, dzīvi uz arhipelāga salām, dzīvi Lapzemē pašos Somijas ziemeļos, kā arī priekšpilsētas klinšainās ainavas. Muzejs ik pa laikam maina savas ekspozīcijas, piešķirot jaunu skatu katrai izstāžu telpai.

2. Turku pils, kas ir celta 1280. gadā neatstās vienaldzīgu īstu mākslas un kultūras cienītāju. Šī ēka ir pārcietusi daudz pārmaiņas: tā ir bijusi cietums, noliktava, valdības galvenā ēka, bet šobrīd visiem tūristiem atvērta kā muzeja telpas. Senajā pilī ir pazemes kambari, kur ir notikušas noslēpumainas lietas. Pats nozīmīgākais periods pils pastāvēšanas laikā bijis 16.gadsimts, kad tā bija varasvīru padomes galvenā ēka. Muzejā, senajā Bruņinieku dzīvojamā telpā, bērniem ir iespēja pārģērbties par bruņiniekiem, un iejusties Viduslaiku dzīvē.

3. Žana Sibēliusa muzejs ir viens no nozīmīgākajiem mūzikas klasiķu cienītāju vidū. Somijā šis ir vienīgais muzejs, kas ir veltīts Sibēliusa kompozīcijām un biogrāfijai. Ēka, kur ir izveidots muzejs, pati par sevi ir unikāls moderns arhitektūras šedevrs.

4. Ūdens atrakciju parks “JukuPark” ir lieliska izklaides vieta pieaugušajiem un bērniem. Parks atrodas 3km attālumā no paša centra. Parkā ir daudz un dažādas izklaides vietas – ūdens slīdkalniņi dažādās sarežģītības pakāpēs, lieli ūdens baseini, sauļošanās plači kopā ar saunām un dušām. Pašiem mazākajiem apmeklētājiem ir izveidota Pirātu sala, kur jauki pavadīt dienu, spēlējot jūras laupītājus. Pēc atrakcijām, tukšiem vēderiem uz terases ir atvērts JukuParka grils, kafejnīca un kiosks.

5. Jaunajiem un topošajiem arhitektiem pilsētas centrā ir KOKKO konstrukciju paradīze. 1000 kilogramu LEGO klucīši un figūras attīstīs bērnu fantāziju un tiks celtas sapņu pilsētas visa apmeklējuma laikā. Katrs kurš ienāk šajā centrā kļūst par arhitektu. Savu izveidoto konstrukciju var atstāt nākamajam apmeklētājam pilnveidot, vai arī unikālo mākslas darbu par attiecīgu samaksu nest uz māju. KOKKO atrodas Forum iepirkumu centrā, tāpēc ir atvērts gandrīz katru dienu visa gada garumā.

6. Piedzīvojumu meklētājiem ir atvērts ”FlowPark”. Parkā ir iespēja pārbaudīt savas fiziskās spējas, rāpjoties kokos izveidotās trasēs. Kopā ir 18 dažādas pakāpes grūtību trases un 120 misijas, kurās vari pārbaudīt savas spēka spējas, līdzsvara noturēšanu, veiklību, kā arī iekšējās spējas pārvarot stresa situācijas. Uz šo parku dodas gan ģimenes, gan jautras draugu un darba kolēģu grupas. Mazākajiem apmeklētājiem (līdz 7 gadu vecumam, un tādi, kas nav sasnieguši 1,20m garumu) ir izveidotas vieglākas pakāpes trases, kas atrodas tuvāk pie zemes.

7. “Åbo Svenska” ir Somijas vecākā teātra ēka, kas 2019. gada janvārī atzīmēs savu 200. pastāvēšanas gadu. Teātrī notiek pasaules klases mūzikli, uz kuriem dodas no tuvām un tālām vietām. Telpas ir karaliskas un grezni dekorētas.

8. Ja pēc pilsētas apskates vēlaties baudīt jūras valdzinājumu, tad Viking Line kruīza kuģis atiet tieši no Turku ostas. “Amorella” atiet no rīta puses, bet “Viking Grace” vakarā. Atpūtu uz ūdens var ieplānot dienu vai pat ilgāk. Maršruts ir izveidots gar arhipelāga salām, kuras var vērot no saulrieta līdz saullēktam, dodoties uz nākamo galamērķi: Stokholmu vai Ālandu salām.

somija-ziema

Somijas aukstākais gadalaiks

Somijas aukstākais gadalaiks, kā jau visur, ir ziema. Tā ilgst līdz pat 120 dienām no decembra līdz martam. Temperatūras var būt no 0 grādiem, līdz pat -30 grādiem aukstākajās dienās. Sakarā ar to, ka Somija ir ūdeņiem bagāta zeme, tas arī padara klimatu siltāku nekā citās valstīs tajos pašos platuma grādos. Lai gan varētu šķist, ka ir lieli puteņi un bargi apstākļi, tā vis nav, jo Baltijas jūra un siltais Golfa straumes gaiss, ko atnes rietumu vēji diezgan ietekmē laikapstākļus, kā rezultātā klimatu varētu dēvēt pat par maigu. Temperatūru atšķirība starp Somijas ziemu un citām valstu ziemām tajā pašā laikā ir līdz pat 10 grādiem siltāka. un Somijā arī ir daudz vieglāk paņemt barzi krediti onlain un pat arī кредит без доказване на доход и поръчител

No ziemas 120 dienām, saule izteikti silda līdz 50 dienām, pārējo laiku esot drēgnam un mākoņainam laikam. Janvārī un februārī praktiski visur klāj sniega sega. Izteikti industriālā vietā, lielās pilsētās, sniega sega ir daudz mazāka, taču Somijas ziemeļos, Lapzemē, sniega sega var sasniegt vairākus metrus. Kamēr dienvidu daļu jau klāj sniega sega, dienvidu un centrālā valsts daļā sniegs var izkrist tikai ap decembra sākumu, un sākt kust marta beigās un aprīlī.

Lapzemē sniega sezona sākas apmēram no novembra un ilgst līdz maijam. Uz turieni var doties ziemas prieku baudītāji, kad citviet vēl līdz sniegam ir jāgaida pāris mēneši. Martā un aprīlī, kad Lapzemē un ziemeļu reģiona ir polārā diena, var doties baudīt ziemas priekus. Spilgta saule polārās dienas laikā ilgst līdz pat 16 stundām. Vēlāk paliekot minimāli krēslainākam. Saistībā ar polārām dienām, tieši slēpošanas sezona Lapzemē ir no februāra līdz maijam. Kopumā ņemot gan Lapzemes ziemas sezonu, gan pārējās valsts sniega izkrišanas laikus, summējot sanāk, ka Somijā slēpošanas sezona ir pusi gadu. Kalnu priekus var baudīt braucot ar kamanām, slēpēm, sniega dēli, vai tikpat labi mierīgi dienu pavadīt slēpojot ar distanču slēpēm vai nodarbojoties ar zemledus makšķerēšanu.

Somijā ir līdz pat 75 lieliem slēpošanas kūrortiem, kas lielākā daļa ir izveidoti blakus pilsētām un ciemiem. Kā atzīst daudzi tūristi, Somijas slēpošanas kūrorti ir daudz patīkamāki un mierīgāki, neka pārpildītie Centrāleiropas kalnu kūrorti. Lapzemē slēpošanas kūrorta vispopulārākie galamērķi ir “lielais četrinieks”: Levi, Yllas, Pyhä-Luosto un Ruka, kuru augstums ir līdz pat 3 kilometriem. Tie piedāvā visu prasmju līmeņiem savas iespēju robežas; ir gan bērnu trases, gan pašas stāvākās lielajiem entuziastiem. Somi slēpot mācās jau kopš bērnības, tāpēc praktiski nav tāda soma, kuram nebūtu mājās slēpju komplekts.

“Kaamos” – tā somu valodā saucas polārā nakts, kas ir valsts Ziemeļos, virs polārā loka. Polārā nakts ilgst apmēram 2 mēnešus. Laiks ir izteikti drēgns, taču nav “piķa melna tumsa”, kā varētu iztēloties. Tumšas ir tikai dažas stundas, ko papildina krēsla. Kaamos laikā, saule ir praktiski nedaudz virs horizonta, un nepaceļas arī pusdienlaikā, kad citviet tā būtu pašā augstākajā punktā. Ziemas laikā un ziemeļu reģionā skaistas ir ziemeļblāzmas, kas tautas valodā ir “lapsas astes”. Tās ir visdažādākajās krāsās.

Ziema ir gaidīta, jo tad tiek svinēti skaistākie gada svētki – Ziemassvētki. Tie tiek svinēti katrā mājā, katrā ģimenē un katra sirdī. Visskaistāk tos var nosvinēt, dodoties uz Lapzemi, kur dzīvo Santaklauss ar saviem palīgiem rūķiem un ziemeļbriežiem. Tur var aizsūtīt ar Santaklausa pastu pastkartītes uz visām pasaules vietām ar īpaši siltiem novēlējumiem. Svētku sajūta Lapzemē ir neaprakstāma. Uz to dodas gan paši somi, gan tūristi no tuvām un tālām valstīm.

tampere

Fakti par Tamperi

Tampere ir Somijas otra lielākā pilsēta, uzreiz aiz galvaspilsētas Helsinkiem. Tā ir nepilnus 700 kvadrātkilometrus plata, un tās teritorija ir iekļauta Tamperes aglomerācijā – pati pilsēta kopā ar priekšpilsētām Kangasala, Lempäälä, Nokia, Orivesi, Pirkkala, Vesilahti unYlöjärvi. Tampere ir Somijas reģions, kas attīstās arvien straujāk. Pašā pilsētā dzīvo ap 220 tūkstošiem iedzīvotāju, bet visā aglomerācijā kopa līdz pat miljonam, kas ir apmēram viena piektā daļa no visas Somijas iedzīvotājiem. Tā ir visapdzīvotākā iekšzemes teritoriālā pilsētā visā Skandināvijas reģionā.

Ģeogrāfija
Somijas kartē skatoties, tā atrodas dienvidu centrālajā daļā, starp Nesijerva ezeru un Pihejerva ezeru. Starpība starp abiem ezeru līmeņiem ir 18 metri, kas veido Tammerkoski krāces, kas ir ainaviska un slavena tūristu apskates vieta. Pilsētai raksturīgas aukstas ziemas un ne pārāk siltas vasaras. Ezeru iekauta, Tampere ir pasargā no lielām un spēcīgām vētrām. Un kā runā paši somi, šajā pilsētā nekad mākoņus nevarot ieraudzīt.

Vēsture
Tampere ir Zviedrijas monarha Gustava III dibināta pilsēta, kas notika 1775. gadā, bet tikai četrus gadus vēlāk, tā ieguva pilsētas tiesības. 19. gadsimtā tā izveidojās par lielu industriālu centru ar strauji augošo Finlayson kokvilnas uzņēmumu, kas pirmais sāka arī ražot elektriskās spuldzes visā Skandināvu reģionā. 19. gadsimta beigās Tamperē tika ražota gandrīz puse no Somijā lietotās saimniecībā nepieciešamās produkcijas.Tamperes aglomerācijas pilsēta Nokia ir populārā telekomunikācijas ražotāja “Nokia Corporation” dzimtā vieta. Savas vēstures laikā, tā ir bijusi arī Krievijas Impērijas sastāvā, un pēdējā Ļeņina uzturēšanās vieta kopā 1905. gada augusta, pirms došanās uz Eiropas valstīm. Tamperē šobrīd ir atvērts muzejs, kas ir veltīts Ļeņina un Krievijas Impērijas laikiem.

Nokļūšana
Tampere ir viena no lielajam Somijas pilsētām, kuru neapskalo jūra, un nevar nokļūt ar kuģi. Tā ir tipiska iekšzemes pilsēta, tāpēc uz turieni var doties pārvietojoties pa sauszemi un gaisu. Tamperes aglomerācijā esošajā pilsētā Pirkkala atrodas lielākā lidosta – Tamperes-Pirkalas lidosta, ar starptautisko kodu TMP. Katru gadu aviokompānijas no Tamperes lidostas pārvadā ap 500 tūkstošiem pasažieru. Tā atrodas dienvidrietumu virzienā no pašas Tamperes, bet satiksme uz centru ir nodrošināta patstāvīgi ar diviem autobusiem. Pilsētas centrā ir galvenā dzelzceļa stacija, kas veic starppilsētu pasažieru pārvadājumus uz lielām un mazām Somijas pilsētām. Arī starppilsētu reizi ir autobusu satiksmes cienītājiem. Laika ziņā gan tas nebūs tik ekonomiski.

Sports
Tamperi var uzskatīt par Somijas hokeju klubu dzimteni. Pirmais hokeja mačs notika uz Nesijerva ezera pie Tamperes. Šobrīd Tamperē ir divas hokeja komandas: pirmā valsts titulētākā čempione “Ilves” komanda un otra titulētākā valsts komanda “Tappara”. Vēl joprojām Somiju pārstāv tieši Tamperes spēcīgākās komandas. Tamperē ir īpaši hokejam veltīts muzejs.

Atpūta
Tampere ir tūristu apmeklēta vieta, kur dodas gan relaksēties skaisto ezeru krastos, gan izbaudīt aktīvus piedzīvojumus pilsētvidē. Tamperi var ieraudzīt visā tās krāšņumā, dodoties velosipēdu izbraucienā gar ezeru krastiem. Ūdens atrakciju cienītājiem, Tamperē var noīrēt SUP dēļus (“SUPpaa Tampere”), airēt pa ūdens virsmu, nodarboties pa jogu, un peldēties nakts tumsā ieskautiem. Ar ģimeni doties uz “SparkPark” ;udens atrakcij parku, vai izīrēt laivu un doties romantiskā izbraucienā. Vēstures un mākslas cienītājiem, Tamperē ir atvērti daudz muzeji kas domāti pieaugušajiem, bērniem un visai ģimenei. Asu izjūtu cienītājiem var doties izmēģināt “Särkänniemi” piedzīvojumu parku. Piedzīvojumu parks piedāvā: “Dusmīgo putnu atrakciju zemi”, iepazīt dažādas zivis un ūdens iemītniekus akvārijā, Delfinārijā interesantus delfīnu šovus, plašu karuseļu klāstu, Planetārijā izpētīt melnos caurumus un zvaigznājus.

Sāmu tradīcijas un ikdienas dzīves

Sāmi ir iedzīvotāji, kas dzīvo pašos Somijas ziemeļos, Lapzemē, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļaustrumu teritorijās. Skaita ziņā Somijā sāmi ir līdz 9000. agrāk tie tika dēvēti par lapiem, jo dzīvoja Lapzemē. Viennozīmīgi var teikt, ka ļoti rūdīti no aukstuma, jo laikapstākļi ir bargāki kā citviet valstī. Taču kāda ir viņu ikdienas dzīve un tradīcijas?

Tiem ir unikāla kultūra, kura nav līdzīga nevienai citai tautai. Tās valoda ir apdraudēta, jo nav daudz cilvēku, kas vēl to izmanto. Jūlijā Vasaras svētku laikā tiek rīkots Filmu festivāls, uz kuru sarodas no visas Somijas.

Inari, Enontekiö un Utsjoki ciemos var baudīt mītiskas pagātnes pēdas, kas raksturo sāmu tradīcijas. Sāmu dzīve ir cieši saistīta ar zemi, varētu teikt, ka līdzīgi latviešiem, viņi pielūdza zemes dievus. Viņu ticība augstākiem spēkiem ir spēcīga. Tāpat viņi tic maģijai un pārdabiskām spējām. Ir daudz tautas pasakas un teikas, kas tieši apraksta ziemeļblāzmu celšanos un to spēku.

Kultūras centrs ir Inari ciems, kur ir uzbūvēta arhitektoniski unikāls nams Sajos, kur atrodas Parlamenta galvenā mītne, kā arī daudzu darbnīcu telpas. Tā ir pašas Lapzemes un sāmu sirds. No šīs ēkas var vērot ziemeļblāzmu peldēšanu pa debesīm.

Sāmu dzimtā vieta sniedz plašas iespējas atpūsties gan iekštelpās, gan ārā esot. Martā un aprīlī var nodarboties ar zemledus makšķerēšanu. Nokūstot ledum upēs, var ķert lašus. Katru gadu 6. februārī var vērot Teno upes lašu zvejošanas čempionātu Utsjoki pilsētā. Teno upe ir izsenis slavena ar lašu nārstu vietu – tā ir pieprasītākā upe lašu zvejnieku vidū. Arī Inari ezers ir zināms kā popuāra zvejnieku makšķerēšanas vieta gan ziemā, gan vasarā. Ziemeļu slēpošanas maratons notiek aprīlī. Maratona distance ir no Hetta ciema Somijā līdz Norvēģu ciemam Kautookeino.

Ziemeļbriežu audzēšana ir svarīgākā sāmu kultūra jau no seniem laikiem, Brieži dzimst maijā, tad arī audzētājiem sākas saspringts darbs barot un audzināt mazuļus. “Kota” ir pagaidu mājoklis, ko sāmi izmanto, kad dodas garos pārgājienos vai, ziemeļbriežu audzētājiem pārlaist naktis, dodoties līdzi ganāmpulkam.

Ar ziemeļbriežu ādas izstrādājumiem gatavo sāmu jaundzimušo bērnu gultiņas. Tie tiek aptīti ar briežu spalvu izgatavotām lentītēm. Lapzemē populāras ir Ziemeļbriežu sacensības. Ziemeļbriežu audzētāji uz šīm sacensībām dodas no visas Lapzemes. Pēc skriešanās daļas, visi kopīgi bauda briežu gaļas izstrādājumus, kas ir nacionālais sāmu ēdiens. Tāpat sāmi ēdienkartē daudz izmanto zivis, svaigas ogas, ko paši lasa vasaras sezonās, un savvaļas putnu gaļu. Īpašas delikateses ir laša krēmzupa, kūpināta un kaltēta ziemeļbrieža gala, rubeņu gaļas desa, karupeļi ar sautētu ziemeļbriežu gaļu.

Spēcīga kultūra ir gleznainajā ciematā Hetta. Ir izveidots Sāmu zemes apmeklētāju centrs, kas izrādīs galvenos vēstures ceļus. Tikai Hettas ciema iedzīvotājiem iz zināms ceļš uz pēdējo sastopamo senlaicīgo ciematu Raittijärvi, uz kuru neiet neviens transporta ceļš.
Sāmiem ir īpaši silti, vilnas tautastērpi, kas ir ļoti krāsaini un silti. Tiem klāt nāk brošas, kas ir lielas saules izskatā, saturot kopā villaines. Tautas tērpus sāmi uzvelk svētku laikā, it īpaši kāzās. Tautas tērpa neatņemama sastāvdaļa ir no ziemeļbrieža ādas veidotas kurpes, kas lieliski pasargā kājas no bargā aukstuma un slapjuma. Šāda tipa kurpes var vilkt klāt ne tikai pie tautastērpa, bet arī ikdienā pieprasīts apģērba gabals.

Nokia vēsture un izveide

Katrā valstī ir ievērības cienīgi zinātnieki, kas ik gadu iegūst patentu uz jaunām un inovatīvām lietām. Lielus tehnoloģiskus jauninājumus piedāvā daudzfunkcionālais liel-ražotājs Nokia. Tas savieno cilvēkus ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Tikai daži uzņēmumi pasaulē var sacensties ar Nokia kapacitāti un tehnoloģijā telekomunikācijas tirgū. Nokia rezultāti strauji auga, sākotnēji esot ietekmīgākais uzņēmums tikai Somijā, tad 1980.-tajos gados jau plaši pazīstams Skandināvijā, 1990.-tajos jau iekaroja Eiropu, un tūlīt jau apmēram pēc gada pasaules starptautiskajā globālajā tirgū. Šobrīd uzņēmums savu tirgu ir ieviesis līdz pat 100 pasaules valstīs.

Savas durvis “Nokia” uzņēmums pirmo reizi vēra vaļā 1865. gada sākumā pilsētā Nokijā. Somijas inženieris Fredriks Idestams sākotnēji izveidoja uzņēmumu par papīra fabriku. Laikam ejot, tā savu ražošanas sfēru paplašināja ar gumijas materiāla ražošanu un pirmajiem produktiem – gumijas zābakiem un riepām. Līdz pat mūsdienām ir saglabājušās velosipēdu riepas ar Nokia simboliku, taču tās netiek ražotas mūsdienu Nokia uzņēmumā.

Uzņēmums, ko šobrīd saprotam ar vārdu Nokia, izveidojās 1967. gadā, apvienojoties papīrfabrikai Nokia Company, gumijas fabrikai Finnish Rubber Works un kabeļu ražotnes uzņēmumam Finnish Cable Works. Uzņēmuma nosaukums pārgāja uz “Nokia Corporation”, bet simbolikā un logo ir vēl joprojām palicis tikai Nokia vārds. Šobrīd Nokia ir viens no lielākajiem telekomunikācijas ražotājiem, un praktizē tikai elektronikas preces, atstājot tikai pagātnē pārējās sfēras, kas bija pamatdarbības pirs lielajām pārmaiņām. Tās galvenā ēka šobrīd ir Somijas otrā lielākajā pilsētā Espo, pašos valsts dienvidos.

Pirmie telefoni, kā jau visu telefonu vēsturē bija analogie mājas telefoni, kas tika savienoti ar kabeļiem. Pirmais pārnēsājamais telefons tika ražots 1987.gadā, neilgi pēc pirmā telekomunikācijas tīkla ieviešanas. Pirmais zvans, ko veica mobilo telefonu starpā bija ar Nokia izveidotu operatoru Radiolinija. 1998. gadā Nokia palika par vadošo līderi pasaules mobilo tālrunu ražošanā un pārdošanā, un līdera pozīcijās palika vismaz nākamos 10 gadus. Ražošana un bizness turpina attīstīties, pārsteidzot ar jauniem atklājumiem. Pārnēsājamie mobilie telefoni ir katra cilvēka ikdiena. Aktuālākie ir skārienjūtīgie telefoni, kuru dizainā ir liels ekrāns, un visas funkcijas darbojas ar pirkstu slidināšanu pa ekrānu. Nokia uzņēmums ir nostabilizējies un ražo mobilos telefonus, kā arī aksesuārus, lādētājus, savienošanas kabeļus.

2007. gadā Nokia Corporation apvienojās ar uzņēmumu Siemens, kā arī pēc pāris gadiem iegādājās to akcijas. Siemens bija samazinājis savus apjomus ražošanas tirgū, tāpēc biznesa atkopšanas labad, Nokia to pārpirka. Lai nostiprinātu savas pozīcijas pasaules tirgū, Nokia apvienojās ar Microsoft. Microsoft piedāvāja Nokia uzņēmumam daudz jaunas tehnoloģijas viedtālruņu attīstībā. Turpinot pilnveidoties, Nokia 2014. gadā sadarbojoties ar trīs lieliem uzņēmumiem Nokia Networks, HERE digitālo karšu sistēmām, Nokia Technologies, paplašināja savu tirgu ar spēcīgām un precīzām navigācijas un karšu iespējām.

Kā pēdējais zīmīgākais uzņēmums, ko sev pievienoja Nokia 2016. gadā ir ASV un Francijas telekomunikāciju un ierīču ražotājs Alcatel-Lucent. Tas ir inovāciju līderis un izgudrotājs jauno tehnoloģiju tirgū. Bizness ir vērsts uz nākotnes tehnoloģiju attīstību, padarot ierīces funkcionālākas, ilgtspējīgākas, produktīvākas. Nokia aizraujas arī ar zaļas un tīras vides saglabāšanu, ražošanas laikā vairs neizmantojot tik daudz ķīmiskas vielas un vieglākus izejmateriālus.

Nokia uzņēmuma garā vēsture iezīmē tās neatlaidību un vēlmi attīstīties un pilnveidoties. Nokia nebaidās no jaunām pārmaiņām, jo tās nāk tikai par labu ik vienam. Jauni sadarbības partneri paver plašākas iespējas un jaunu spektru cilvēku dzīvēs.

somu-pirts

Somu pirts

Somija un somu pirtis – tā ir neatņemama sastāvdaļa. Katrs, kurš ir bijis Somijā, kaut reizi būs izbaudījis īstu somu pirti. Paši somi ir ļoti rūdīta tauta – tiem nesalst ziemā, un liels karstums viņus neatturēs no lauku darbiem. Varbūt tieši pirts ir par iemeslu tam, ka viņu veselība ir tik stipra. Jau no seniem laikiem zināms, ka ejot pirtī uzlabo gan veselību, gan skaistumu. Karstajā gaisā tiek izvadītas sliktās vielas no organisma un ar bēru slotiņām tiek “iepērts” skaistums un mirdzums ādai.

Somiem pirts ir kā ierasts dienas rituāls – it sevišķi tas ir laukos, kur cilvēki dzīvo mājās, un gandrīz katram pagalmā ir pa pirtiņai. Bet arī pilsētniekiem un tiem, kas dzīvo dzīvokļos mājās ir iebūvētas pirtis. Tā ir speciāla istaba, kur uz elektrību telpu var piesildīt līdz pat simts grādiem. Dzīvokļos gan pirtis ir sausākas, gaiss nav tik mitrs, bet, lai atpūstos no ikdienas stresa, der arī šāds variants. Ap 94% Somijas iedzīvotājiem īpašumā pieder pirts, tāpēc droši var teikt, ka tā ir īstā pirts dzimtene.

Tā kā Somijā ir daudz ezeru, tad bieži vien to krastos ir uzbūvētas publiskās pirtis. Tās vairāk ir tūristiem vai pilsētas iedzīvotājiem, jo, kā jau minēju, katrai lauku sētai neatņemama sastāvdaļa vienmēr ir pirts. Šīs publiskās pirtis ir skaisti iekoptas, ar laipām uz ezeru, kur pēc karstas tveices var izpeldēties. Nekad netrūkst malka, ir ugunskura vietas, pat raksturīgi ir atstāt publiskas laivas izbraucieniem pa ezeru. Tas ļauj atpūsties visai ģimenei un pieskaņoti katra vēlmēm – sievietes un bērni var sildīties pirtī, bet vīri doties nomakšķerēt kādu zivi, ko pēc tam turpat arī var kopīgi uzcept.

Ir dažādu veidu pirtis – sausās, tvaika, melnās, infrasarkanās un kādas tik vēl tagad neizdomā, taču īstā un tradicionālā somu pirts ir slapjās vai vairāk zināmas kā tvaika pirtis. Tajās uz karstiem akmeņiem lej ūdeni, kas arī ir sakarsēts – tādējādi veidojot tvaiku, kas izplatās pa visu telpu. Tvaiki pārvietojas no akmeņiem uz augšu un tad lēnām plūst lejā, tāpēc viskarstāk vienmēr būs tam, kas sēdēs pašā augšā uz lāvas. Kontrasta veidošanai, noderīgi ir uzreiz pēc tveices doties aukstā peldē, vai ziemā lekt tuvākajā sniega kupenā, pēc tam atkal skrienot lielajā karstumā. Tāpēc pie gandrīz katra Somijas ezera var atrast vismaz pa kādai pirtiņai. Šādas kontrast-pirtis nostiprina imunitāti un arī padara visu pirts procesu interesantāku. Pašās beigās, kā galvenā, tiek uzsvērta pēršanās ar slotiņām – vislabāk, ja no svaigiem, zaļiem zariem. Slotiņas var taisīt no jebkā, kas tajā brīdī ir zaļojošs. Pavasarī ar smaržīgajām ievām, vasarā ar bērza zariem, pieliekot klāt kādu kadiķa zariņu asumam. Vērtīgi ir jau laicīgi priekš ziemas salasīt un sakaltēt slotiņas.

Pirts ir kā liels rituāls, kuru vajag izbaudīt katram. Tas padara ķermeni un prātu mierīgāku, veselību stiprāku un miegu ciešāku. Somi ir izslavēti kā mierīga tauta, kas, iespējas, savu mierīgo temperamentu norūdījuši ilgos pirts rituālos ik pa pāris dienām. Ikvienam ir veselīgi izrauties no dienas saspringuma un nodoties karstajiem ūdens tvaikiem un vakara peldei ezerā. Ja ir iecerēts apceļot Somiju, tad noteikti pirts pie ezera būtu tā vieta, kuru noteikti vajadzētu iekļaut sarakstā. Tā ir iespēja gan atpūsties, gan iepazīt draudzīgos somus un iegūt jaunu paziņu loku.

lapzeme-rovaniemi

Lapzeme

Lapzeme ir Somijas reģions (Lēne), kas visā pasaulē pazīstama ar Ziemassvētku vecīša mājām. Tā atrodas Somijas pašos ziemeļos, robežojoties ar Zviedriju rietumos, Norvēģiju ziemeļos un Krieviju austrumos. Atrašanās vietu var raksturot arī ar polārā loka tuvumu. Lapzeme atrodas pie ziemeļu polārā loka, pat šķērso to. Polārā loka tuvums, iedzīvotājiem, kā arī tūristiem sniedz krāšņas dabas parādības debesīs, ko sauc par ziemeļblāzmām. Kā teikās minēts, tā esot lapsas aste, kas, kustoties, sūta mirdzošas gaismas zilā, zaļā, violetā un citās krāšņās krāsās. Lapzemes pamatiedzīvotāji nav pasaku tēli, kā gribētos domāt, – tos sauc par sāmiem. Sāmi ir iedzīvotāji ar senu kultūru un ievērojamām tradīcijām – vispopulārākā ir kārtīga pēršanās īstā somu pirtī. Lielākais ienākumu objekts šajā vietā ir tūrisms. Vislielākā tūristu plūsma šajā reģionā ieplūst Ziemassvētkos un Jaunajā gadā.

Lapzemē ir plašs infrastruktūras tīkls, uz turieni var doties gan ar lidmašīnu uz Rovaniemi, gan ar vilcieniem, gan, protams, automašīnām. Tomēr jārēķinās, ka sniegoti ceļi ir pavisam parasta ikdiena. Tūristiem kā izklaide ir izveidoti safari, kur var braukt ar suņu pajūgiem vai briežu vadītām kamanām. Šim mērķim speciāli tiek audzēti trenēti Haskiju sugas suņi, kas ir īpaši aktīvi un spēcīgi, lai varētu vilkt aiz sevis pajūgu un cilvēkus. Tāpat arī ir iespēja izmantot sniega motociklus un laisties pa aizsalušām upēm, pa kalniem, pāri kupenām un pa mežiem. Ja vien ir paņemtas savas slēpes, tad distanču slēpošana skaistajās meža ainavās arī ir lielisks atpūtas veids sportiskākiem tūristiem.

Ziemeļbrieži ir Lapzemes izplatītākie dzīvnieki – tos gan audzē lielās teritorijās, gan arī ir savvaļā visbiežāk sastopamie dzīvnieki. Tos izmanto kā kamanu vilcējus, gan arī ir populārākais pārtikas produkts. Ziemeļbrieža gaļa ir tradicionālais ēdiens visā Somijā. Somi ir iemācījušies pagatavot visdažādākās brieža gaļas receptes ar nemainīgi izcilu garšu. Ziemeļbrieža gaļa ir arī ļoti veselīga, jo ir bez taukiem.

Savvaļā sastopami dzīvnieki, kā piemēram, ziemeļbrieži, vilki, lāči, taču Arktiskais zooloģiskais dārzs Ranuā sniedz iespēju savām acīm ieraudzīt ap 60 arktiskos dzīvniekus, kuri pielāgojušies dzīvei aukstākos laikapstākļos. Šeit savas mājas ir ieguvuši baltie lāči, aļņi, lūši, dažnedažādi putni. Putniem ir arī brīva vaļa pastaigāties pa visa zooloģiskā dārza teritoriju. Savu īpašo iezīmi dod fakts, ka šis ir vistālāk ziemeļos esošais zooloģiskais dārzs pasaulē. Ziemassvētkos tas tiek izrotāts ar neskaitāmām lampiņām un, kā jau Lapzemei raksturīgi, ir sastopams arī pats Santa Klauss.

Pati slavenākā un tūristu apmeklētākā Lapzemes pilsēta ir Rovaniemi, jo tajā ir Santa klausa ciemats. Tajā var izbaudīt īstu Ziemassvētku sajūtu – satikt Santa klausa palīgus, rotaļīgos Elfus, Sniegbaltīti, pabūt rotaļlietu fabrikā un piparkūku ceptuvē. Izklaides programmas ir visas dienas garumā, kas paliks atmiņā ikvienam. Pats galvenais iemītnieks Santa Klauss uzklausīs jūsu karstākās vēlēšanās. Pasta kantorī ir iespēja izsūtīt vēstules ar apsveikumiem sev mīļajiem, kas sasildīs katru sirdi. Netālu no šīs pilsētas ir apburtais mežs – tajā ir izveidots maģisks ciematiņš, kur dzīvo troļļi un elfi. Santa Klausa ciemats atrodas tieši uz ziemeļu polārā loka, tāpēc jāņem vērā polārā loka īpatnības – polārās dienas, polārās naktis. Temperatūra ir zem nulles grādiem, tāpēc, lai justos komfortabli, jāpiedomā par siltu ziemas apģērbu.

Lapzeme ir tā vieta, kura vismaz vienu reizi mūžā ir jāredz – vai kā bērnam, vai aizvest savus bērnus uz krāšņo pasaku zemi. Ne vienmēr visi prieki un jautrība ir vasarā, Lapzeme ir labs piemērs, kur ziema sniedz lielākos priekus un līksmību.

Helsinki

Helsinki ir Somijas galvaspilsēta, kā arī lielākā pilsēta pašā valstī. Lielākā daļa iedzīvotāju, protams, ir somi, taču tā ir ļoti internacionāla pilsēta – Helsinkus par savu dzīvesvietu dēvē arī daudzu citu valsti iedzīvotāji. Tā atrodas pašos valsts dienvidos, Somu līča krastā. Ne tikai līča iekļauta, bet arī pati pilsēta sastāv no daudzām salām, kuras savieno tilti. Tai piederošo salu skaits sasniedz ap 300.

Uz Helsinkiem var doties gan pa ūdensceļiem, gaisa ceļiem un sauszemes ceļiem. Helsinki viennozīmīgi var lepoties ar savu lielo ostu, kas sniedz iespēju pārvadāt ne tikai pasažierus, bet arī viņu braucamrīkus. Tas ir ļoti populārs veids, kā paši somi brauc iepirkties uz citām Eiropas valstīm. Tāpat liela un ievērojama ir starptautiskā lidosta – ceturtā lielākā Skandināvu lidosta. 90% Somijas gaisa satiksme ir tieši saistīta ar šo lidostu. Tā gan neatrodas pašā pilsētas centrā, bet gan Helsinku tuvumā esošajā pilsētā Vantu. Helsinki kopā ar Vantu, Espo un Kaunianenas pilsētām veido vienu kopīgu reģionu – aglomerāciju, tāpēc uzskata, ka lidosta pieder Helsinkiem.

Tūristiem šī varētu būt ne tā siltākā apskates vieta, taču interesanta gan. Pēc vidējiem gada rādītājiem, Helsinkos pārsvarā ir vēss un drēgns laiks, apmācies ir biežāk nekā saulainas dienas, un vidējā gaisa temperatūra gadā ir ap 0oC. Varbūt tāpēc tik ļoti populāras ir tradicionālās somu pirtis, kuras ir apmēram 94% Somijas iedzīvotājiem. Interesanti ir fakts, ka, lai gan pilsētā valda aukstums, ielu struktūra ir attīstīta augstā līmenī – centrālajā pilsētas daļā tās ir apsildītas, tāpēc ziemā nav apsalušas, slidenas un nerodas ceļu nelaimes gadījumi sliktu laikapstākļu dēļ.

Esot Helsinkos, noteikti ir jānobauda specifiskā virtuve. Somijas iedzīvotāju pamatēdiena sastāvdaļa ir ziemeļbrieža gaļa. Tas tiek gatavots visdažādākajos veidos, receptes tiek pārveidotas un pilnveidotas, taču garša ir nemainīgi laba. Ziemeļbrieža gaļa ir viens no galvenajiem gaļas produktiem, ko somi lieto uzturā. Somu līča tuvums liek saprast, ka arī zivju ēdieni ir lielā cieņā Helsinkos. Īpaši izslavētas ir forele, siļķes un laši – salātos, zupās, pat maizēs tiek ceptas iekšā. Kalakukko ir Somijas nacionālais ēdiens, kur maizē tiek iecepta zivs un gaļa. Ne visi gribēs nogaršot šādu salikumu, tači ir vērts pamēģināt, ja reiz ir nodoms apēst kaut ko īpašu, kas nāk no Somijas. Plaši ir arī tirdziņi, kur pats var iegādāties jūras veltes, vai, piemēram, brieža gaļu.

Pa pilsētu var pārvietoties ar metro, kas ir ātrākais pārvietošanās veids bez sastrēgumiem. Populārs arī ir velosipēdu pārveidošanās veids – Helsinkos kopumā ir ap 1000km divriteņu celiņi, un, kā jau iepriekš minēts, nav jāuztraucas par slīdēšanu ziemas perioda, jo tie ir apsildāmi. Zaļās zonas Helsinkos ir mazāk, salīdzinot ar daudzām citām galvaspilsētām, taču katrā mikrorajonā ir zaļās zonas, kur laiski skraida vāveres un zaķi. Cituviet pat sastopami savvaļas fazāni un klejojam kādu alni. Helsinku ainavu vairāk raksturo ūdeņi, tilti, salas. Lielākās salas Helsinku tuvumā ir Seurasari, Lautasari, Korkeasari un Suomenlina. Tūristiem iecienītas ir pēdējas divas nosauktās salas. Korkeasari ir pazīstama ar lielāko Somijas zooloģisko dārzu, bet uz Suomenlinu dodas, lai apskatītu slaveno militāro jūras cietoksni, kas ir iekļauts UNESCO mantojuma sarakstā.

Helsinki ir īpaša pilsēta ar savu vēsturi, kultūru un dabu. Somi ļoti attīsta savu galvaspilsētu, ieviešot inovācijas, kas atvieglo daudzu cilvēku ikdienu. Katra vēlmēm var atrast ko interesantu, kāpēc tieši būtu jāaizbrauc uz Helsinkiem – to ir vērts apceļot un iepazīt savām acīm.