Sāmu tradīcijas un ikdienas dzīves

Sāmi ir iedzīvotāji, kas dzīvo pašos Somijas ziemeļos, Lapzemē, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļaustrumu teritorijās. Skaita ziņā Somijā sāmi ir līdz 9000. agrāk tie tika dēvēti par lapiem, jo dzīvoja Lapzemē. Viennozīmīgi var teikt, ka ļoti rūdīti no aukstuma, jo laikapstākļi ir bargāki kā citviet valstī. Taču kāda ir viņu ikdienas dzīve un tradīcijas?

Tiem ir unikāla kultūra, kura nav līdzīga nevienai citai tautai. Tās valoda ir apdraudēta, jo nav daudz cilvēku, kas vēl to izmanto. Jūlijā Vasaras svētku laikā tiek rīkots Filmu festivāls, uz kuru sarodas no visas Somijas.

Inari, Enontekiö un Utsjoki ciemos var baudīt mītiskas pagātnes pēdas, kas raksturo sāmu tradīcijas. Sāmu dzīve ir cieši saistīta ar zemi, varētu teikt, ka līdzīgi latviešiem, viņi pielūdza zemes dievus. Viņu ticība augstākiem spēkiem ir spēcīga. Tāpat viņi tic maģijai un pārdabiskām spējām. Ir daudz tautas pasakas un teikas, kas tieši apraksta ziemeļblāzmu celšanos un to spēku.

Kultūras centrs ir Inari ciems, kur ir uzbūvēta arhitektoniski unikāls nams Sajos, kur atrodas Parlamenta galvenā mītne, kā arī daudzu darbnīcu telpas. Tā ir pašas Lapzemes un sāmu sirds. No šīs ēkas var vērot ziemeļblāzmu peldēšanu pa debesīm.

Sāmu dzimtā vieta sniedz plašas iespējas atpūsties gan iekštelpās, gan ārā esot. Martā un aprīlī var nodarboties ar zemledus makšķerēšanu. Nokūstot ledum upēs, var ķert lašus. Katru gadu 6. februārī var vērot Teno upes lašu zvejošanas čempionātu Utsjoki pilsētā. Teno upe ir izsenis slavena ar lašu nārstu vietu – tā ir pieprasītākā upe lašu zvejnieku vidū. Arī Inari ezers ir zināms kā popuāra zvejnieku makšķerēšanas vieta gan ziemā, gan vasarā. Ziemeļu slēpošanas maratons notiek aprīlī. Maratona distance ir no Hetta ciema Somijā līdz Norvēģu ciemam Kautookeino.

Ziemeļbriežu audzēšana ir svarīgākā sāmu kultūra jau no seniem laikiem, Brieži dzimst maijā, tad arī audzētājiem sākas saspringts darbs barot un audzināt mazuļus. “Kota” ir pagaidu mājoklis, ko sāmi izmanto, kad dodas garos pārgājienos vai, ziemeļbriežu audzētājiem pārlaist naktis, dodoties līdzi ganāmpulkam.

Ar ziemeļbriežu ādas izstrādājumiem gatavo sāmu jaundzimušo bērnu gultiņas. Tie tiek aptīti ar briežu spalvu izgatavotām lentītēm. Lapzemē populāras ir Ziemeļbriežu sacensības. Ziemeļbriežu audzētāji uz šīm sacensībām dodas no visas Lapzemes. Pēc skriešanās daļas, visi kopīgi bauda briežu gaļas izstrādājumus, kas ir nacionālais sāmu ēdiens. Tāpat sāmi ēdienkartē daudz izmanto zivis, svaigas ogas, ko paši lasa vasaras sezonās, un savvaļas putnu gaļu. Īpašas delikateses ir laša krēmzupa, kūpināta un kaltēta ziemeļbrieža gala, rubeņu gaļas desa, karupeļi ar sautētu ziemeļbriežu gaļu.

Spēcīga kultūra ir gleznainajā ciematā Hetta. Ir izveidots Sāmu zemes apmeklētāju centrs, kas izrādīs galvenos vēstures ceļus. Tikai Hettas ciema iedzīvotājiem iz zināms ceļš uz pēdējo sastopamo senlaicīgo ciematu Raittijärvi, uz kuru neiet neviens transporta ceļš.
Sāmiem ir īpaši silti, vilnas tautastērpi, kas ir ļoti krāsaini un silti. Tiem klāt nāk brošas, kas ir lielas saules izskatā, saturot kopā villaines. Tautas tērpus sāmi uzvelk svētku laikā, it īpaši kāzās. Tautas tērpa neatņemama sastāvdaļa ir no ziemeļbrieža ādas veidotas kurpes, kas lieliski pasargā kājas no bargā aukstuma un slapjuma. Šāda tipa kurpes var vilkt klāt ne tikai pie tautastērpa, bet arī ikdienā pieprasīts apģērba gabals.