Somijas siltākais gadalaiks

Somijas vasara oficiāli ilgst no jūnija līdz augustam, apmēram 100 dienas gadā. Temperatūras mēz ļoti svārstīties, bet vidēji tas ir no +15 līdz +32 grādiem pēc celsija. Somi īpaši gaida un izbauda vasaru, jo viņu zemē raksturīgas ir aukstas ziemas. Vasaras sezonā notiek daudz mūzikas festivāli, gan brīvdabas, gan lielās operas ēkās, piedāvājot džeza, blūza, roka, operas, kamermūzikas un cita mūzikas stila romanci.

Naktis ir ļoti īsas, tāpēc somiem īpaši patīk būt ezeru un ūdeņu tuvumā, peldēties, makšķerēt, cept uz grila vakariņas. Somijas dienvidu daļā ir nakts un dienas maiņas, taču tumšākais laiks ir dažas stundas, un tāpat nav izteikta tumsa, ir tikai krēsla un migla. Ziemeļu daļā, tuvu pie loka vai pavisam aiz polārā loka, ir divu mēnešu gara vasaras diena – tās ir tā saucamās polārās dienas. Likumsakarīgi, ka pēc polārās dienas, sākas polārā nakts. Daudzi brīnās, kā somi var izdzīvot bez saules gaismas ziemā, taču viņi ir pielāgojušies šiem apstākļiem. Daudzi sezonas darbi ir pakārtoti tā, lai polārajā dienā var visu darīt ārā, bet, kad iestājas polārā nakts, darbi tiek pārcelti uz telpām un iekšējo apgaismojumu. Protams, ārā, valdot polārai naktij, darbojas daudz elektriskie apgaismotāji, tāpēc nav nemaz tik tumšs, toties depresīvs gan. Polārā diena, ir viens no iemesliem, kāpēc somiem patīk vasara, un nekas vairāk neiepriecina kā tās sākšanās. Lai gan, pajautājot lielākajiem Somijas laukstrādniekiem, diez vai, viņi atbildēs, ka mīļākais gadalaiks ir vasara. Tas ir lielākais biznesa darbu laiks, kultūra tiek audzēta lielos apjomos visā valsts dienvidu un centrālajā daļā.

Siltās vasaras dienās somi nemēdz pavadīt pilsētās, gandrīz katrai ģimenei laukos ir sava vasarnīca, kur tās dodas atpūsties un ieiet saunu pirtī. Visbiežāk lauku vasarnīcas atrodas ezeru krastos: tās ir bordo sarkanā krāsā, un vienmēr blakus ir pirtiņa. Somiem lielākā tradīcija ir iet saunu pirtīs – tā ir vieta, no kurienes nāk šī, ķermenim un garam tik būtiskā tradīcija. Pēršanās ir sens rituāls somiem, ko tie piekopj vēl šobrīd. Šādas vasarnīcas bieži vien apmeklē tikai vasaras sezonā, pārējo laiku paliekot tukšai. Dzīvojamās ēkas biežāk ir lauku izveidotos ciematos, vai līdzenumos, reti kad klinšu rajonos ir saimniecības ēkas. Paši somi atzīst, ka lielākais valsts resurss ir tās daba: mežu platības, ezeri, kalnu zonas; var doties kurp sirds vēlas, lai aizmirstu ikdienas rūpes. Pilsētvidē krasas izmaiņas notiek restorāniem un bāriem, ieviešot āra galdiņu vasaras sezonu. Pie visiem bāriem ir iespēja baudīt ēdienreizi svaigā gaisā. Pie veikaliem parādās mazi tirdziņi, kur vietējie zemnieki pārdod kartupeļus, zemenes un zirņus.

Īpaši somi gatavojas gada vieniem no skaistākajiem svētkiem – vasaras svētkiem, kurus svin daudzās Eiropas valstīs, 24. – 25. jūlijā, tostarp Latvijā. Tie ir galvenie valsts svētki aiz Ziemassvētkiem. Tāpat kā Latvijā tos sauc par Jāņiem, somiem ir līdzīgs nosaukums, kas, praktiski tulkojumā ir tas pats, – Juhannus. Somi izbauda vasaras svētkus savās vasarnīcās vai dodas uz lielām ballītēm. Viņiem patīk izrauties no pilsētas burzmas, un klusā vidē relaksēties. Zinot to, ka tā ir garākā diena gadā, viņi to izbauda ar aktivitātēm, braucot ar laivām pa daudzajiem ezeriem, makšķerējot vai spēlējot golfu. Lielākais festivāls, kur var svinēt Vasaras svētkus ir Lapzemē, kur kā reiz ir polārā diena un spilgta saule visas nakts garumā. Festivāls saucas “Vasaras svētku filmu festivāls”. Dienvidos lielākie festivāli, tieši šajā īpašā dienā ir Helsinkos un Seurasaari.