Sāmu tradīcijas un ikdienas dzīves

Sāmi ir iedzīvotāji, kas dzīvo pašos Somijas ziemeļos, Lapzemē, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļaustrumu teritorijās. Skaita ziņā Somijā sāmi ir līdz 9000. agrāk tie tika dēvēti par lapiem, jo dzīvoja Lapzemē. Viennozīmīgi var teikt, ka ļoti rūdīti no aukstuma, jo laikapstākļi ir bargāki kā citviet valstī. Taču kāda ir viņu ikdienas dzīve un tradīcijas?

Tiem ir unikāla kultūra, kura nav līdzīga nevienai citai tautai. Tās valoda ir apdraudēta, jo nav daudz cilvēku, kas vēl to izmanto. Jūlijā Vasaras svētku laikā tiek rīkots Filmu festivāls, uz kuru sarodas no visas Somijas.

Inari, Enontekiö un Utsjoki ciemos var baudīt mītiskas pagātnes pēdas, kas raksturo sāmu tradīcijas. Sāmu dzīve ir cieši saistīta ar zemi, varētu teikt, ka līdzīgi latviešiem, viņi pielūdza zemes dievus. Viņu ticība augstākiem spēkiem ir spēcīga. Tāpat viņi tic maģijai un pārdabiskām spējām. Ir daudz tautas pasakas un teikas, kas tieši apraksta ziemeļblāzmu celšanos un to spēku.

Kultūras centrs ir Inari ciems, kur ir uzbūvēta arhitektoniski unikāls nams Sajos, kur atrodas Parlamenta galvenā mītne, kā arī daudzu darbnīcu telpas. Tā ir pašas Lapzemes un sāmu sirds. No šīs ēkas var vērot ziemeļblāzmu peldēšanu pa debesīm.

Sāmu dzimtā vieta sniedz plašas iespējas atpūsties gan iekštelpās, gan ārā esot. Martā un aprīlī var nodarboties ar zemledus makšķerēšanu. Nokūstot ledum upēs, var ķert lašus. Katru gadu 6. februārī var vērot Teno upes lašu zvejošanas čempionātu Utsjoki pilsētā. Teno upe ir izsenis slavena ar lašu nārstu vietu – tā ir pieprasītākā upe lašu zvejnieku vidū. Arī Inari ezers ir zināms kā popuāra zvejnieku makšķerēšanas vieta gan ziemā, gan vasarā. Ziemeļu slēpošanas maratons notiek aprīlī. Maratona distance ir no Hetta ciema Somijā līdz Norvēģu ciemam Kautookeino.

Ziemeļbriežu audzēšana ir svarīgākā sāmu kultūra jau no seniem laikiem, Brieži dzimst maijā, tad arī audzētājiem sākas saspringts darbs barot un audzināt mazuļus. “Kota” ir pagaidu mājoklis, ko sāmi izmanto, kad dodas garos pārgājienos vai, ziemeļbriežu audzētājiem pārlaist naktis, dodoties līdzi ganāmpulkam.

Ar ziemeļbriežu ādas izstrādājumiem gatavo sāmu jaundzimušo bērnu gultiņas. Tie tiek aptīti ar briežu spalvu izgatavotām lentītēm. Lapzemē populāras ir Ziemeļbriežu sacensības. Ziemeļbriežu audzētāji uz šīm sacensībām dodas no visas Lapzemes. Pēc skriešanās daļas, visi kopīgi bauda briežu gaļas izstrādājumus, kas ir nacionālais sāmu ēdiens. Tāpat sāmi ēdienkartē daudz izmanto zivis, svaigas ogas, ko paši lasa vasaras sezonās, un savvaļas putnu gaļu. Īpašas delikateses ir laša krēmzupa, kūpināta un kaltēta ziemeļbrieža gala, rubeņu gaļas desa, karupeļi ar sautētu ziemeļbriežu gaļu.

Spēcīga kultūra ir gleznainajā ciematā Hetta. Ir izveidots Sāmu zemes apmeklētāju centrs, kas izrādīs galvenos vēstures ceļus. Tikai Hettas ciema iedzīvotājiem iz zināms ceļš uz pēdējo sastopamo senlaicīgo ciematu Raittijärvi, uz kuru neiet neviens transporta ceļš.
Sāmiem ir īpaši silti, vilnas tautastērpi, kas ir ļoti krāsaini un silti. Tiem klāt nāk brošas, kas ir lielas saules izskatā, saturot kopā villaines. Tautas tērpus sāmi uzvelk svētku laikā, it īpaši kāzās. Tautas tērpa neatņemama sastāvdaļa ir no ziemeļbrieža ādas veidotas kurpes, kas lieliski pasargā kājas no bargā aukstuma un slapjuma. Šāda tipa kurpes var vilkt klāt ne tikai pie tautastērpa, bet arī ikdienā pieprasīts apģērba gabals.

somu-pirts

Somu pirts

Somija un somu pirtis – tā ir neatņemama sastāvdaļa. Katrs, kurš ir bijis Somijā, kaut reizi būs izbaudījis īstu somu pirti. Paši somi ir ļoti rūdīta tauta – tiem nesalst ziemā, un liels karstums viņus neatturēs no lauku darbiem. Varbūt tieši pirts ir par iemeslu tam, ka viņu veselība ir tik stipra. Jau no seniem laikiem zināms, ka ejot pirtī uzlabo gan veselību, gan skaistumu. Karstajā gaisā tiek izvadītas sliktās vielas no organisma un ar bēru slotiņām tiek “iepērts” skaistums un mirdzums ādai.

Somiem pirts ir kā ierasts dienas rituāls – it sevišķi tas ir laukos, kur cilvēki dzīvo mājās, un gandrīz katram pagalmā ir pa pirtiņai. Bet arī pilsētniekiem un tiem, kas dzīvo dzīvokļos mājās ir iebūvētas pirtis. Tā ir speciāla istaba, kur uz elektrību telpu var piesildīt līdz pat simts grādiem. Dzīvokļos gan pirtis ir sausākas, gaiss nav tik mitrs, bet, lai atpūstos no ikdienas stresa, der arī šāds variants. Ap 94% Somijas iedzīvotājiem īpašumā pieder pirts, tāpēc droši var teikt, ka tā ir īstā pirts dzimtene.

Tā kā Somijā ir daudz ezeru, tad bieži vien to krastos ir uzbūvētas publiskās pirtis. Tās vairāk ir tūristiem vai pilsētas iedzīvotājiem, jo, kā jau minēju, katrai lauku sētai neatņemama sastāvdaļa vienmēr ir pirts. Šīs publiskās pirtis ir skaisti iekoptas, ar laipām uz ezeru, kur pēc karstas tveices var izpeldēties. Nekad netrūkst malka, ir ugunskura vietas, pat raksturīgi ir atstāt publiskas laivas izbraucieniem pa ezeru. Tas ļauj atpūsties visai ģimenei un pieskaņoti katra vēlmēm – sievietes un bērni var sildīties pirtī, bet vīri doties nomakšķerēt kādu zivi, ko pēc tam turpat arī var kopīgi uzcept.

Ir dažādu veidu pirtis – sausās, tvaika, melnās, infrasarkanās un kādas tik vēl tagad neizdomā, taču īstā un tradicionālā somu pirts ir slapjās vai vairāk zināmas kā tvaika pirtis. Tajās uz karstiem akmeņiem lej ūdeni, kas arī ir sakarsēts – tādējādi veidojot tvaiku, kas izplatās pa visu telpu. Tvaiki pārvietojas no akmeņiem uz augšu un tad lēnām plūst lejā, tāpēc viskarstāk vienmēr būs tam, kas sēdēs pašā augšā uz lāvas. Kontrasta veidošanai, noderīgi ir uzreiz pēc tveices doties aukstā peldē, vai ziemā lekt tuvākajā sniega kupenā, pēc tam atkal skrienot lielajā karstumā. Tāpēc pie gandrīz katra Somijas ezera var atrast vismaz pa kādai pirtiņai. Šādas kontrast-pirtis nostiprina imunitāti un arī padara visu pirts procesu interesantāku. Pašās beigās, kā galvenā, tiek uzsvērta pēršanās ar slotiņām – vislabāk, ja no svaigiem, zaļiem zariem. Slotiņas var taisīt no jebkā, kas tajā brīdī ir zaļojošs. Pavasarī ar smaržīgajām ievām, vasarā ar bērza zariem, pieliekot klāt kādu kadiķa zariņu asumam. Vērtīgi ir jau laicīgi priekš ziemas salasīt un sakaltēt slotiņas.

Pirts ir kā liels rituāls, kuru vajag izbaudīt katram. Tas padara ķermeni un prātu mierīgāku, veselību stiprāku un miegu ciešāku. Somi ir izslavēti kā mierīga tauta, kas, iespējas, savu mierīgo temperamentu norūdījuši ilgos pirts rituālos ik pa pāris dienām. Ikvienam ir veselīgi izrauties no dienas saspringuma un nodoties karstajiem ūdens tvaikiem un vakara peldei ezerā. Ja ir iecerēts apceļot Somiju, tad noteikti pirts pie ezera būtu tā vieta, kuru noteikti vajadzētu iekļaut sarakstā. Tā ir iespēja gan atpūsties, gan iepazīt draudzīgos somus un iegūt jaunu paziņu loku.

lapzeme-rovaniemi

Lapzeme

Lapzeme ir Somijas reģions (Lēne), kas visā pasaulē pazīstama ar Ziemassvētku vecīša mājām. Tā atrodas Somijas pašos ziemeļos, robežojoties ar Zviedriju rietumos, Norvēģiju ziemeļos un Krieviju austrumos. Atrašanās vietu var raksturot arī ar polārā loka tuvumu. Lapzeme atrodas pie ziemeļu polārā loka, pat šķērso to. Polārā loka tuvums, iedzīvotājiem, kā arī tūristiem sniedz krāšņas dabas parādības debesīs, ko sauc par ziemeļblāzmām. Kā teikās minēts, tā esot lapsas aste, kas, kustoties, sūta mirdzošas gaismas zilā, zaļā, violetā un citās krāšņās krāsās. Lapzemes pamatiedzīvotāji nav pasaku tēli, kā gribētos domāt, – tos sauc par sāmiem. Sāmi ir iedzīvotāji ar senu kultūru un ievērojamām tradīcijām – vispopulārākā ir kārtīga pēršanās īstā somu pirtī. Lielākais ienākumu objekts šajā vietā ir tūrisms. Vislielākā tūristu plūsma šajā reģionā ieplūst Ziemassvētkos un Jaunajā gadā.

Lapzemē ir plašs infrastruktūras tīkls, uz turieni var doties gan ar lidmašīnu uz Rovaniemi, gan ar vilcieniem, gan, protams, automašīnām. Tomēr jārēķinās, ka sniegoti ceļi ir pavisam parasta ikdiena. Tūristiem kā izklaide ir izveidoti safari, kur var braukt ar suņu pajūgiem vai briežu vadītām kamanām. Šim mērķim speciāli tiek audzēti trenēti Haskiju sugas suņi, kas ir īpaši aktīvi un spēcīgi, lai varētu vilkt aiz sevis pajūgu un cilvēkus. Tāpat arī ir iespēja izmantot sniega motociklus un laisties pa aizsalušām upēm, pa kalniem, pāri kupenām un pa mežiem. Ja vien ir paņemtas savas slēpes, tad distanču slēpošana skaistajās meža ainavās arī ir lielisks atpūtas veids sportiskākiem tūristiem.

Ziemeļbrieži ir Lapzemes izplatītākie dzīvnieki – tos gan audzē lielās teritorijās, gan arī ir savvaļā visbiežāk sastopamie dzīvnieki. Tos izmanto kā kamanu vilcējus, gan arī ir populārākais pārtikas produkts. Ziemeļbrieža gaļa ir tradicionālais ēdiens visā Somijā. Somi ir iemācījušies pagatavot visdažādākās brieža gaļas receptes ar nemainīgi izcilu garšu. Ziemeļbrieža gaļa ir arī ļoti veselīga, jo ir bez taukiem.

Savvaļā sastopami dzīvnieki, kā piemēram, ziemeļbrieži, vilki, lāči, taču Arktiskais zooloģiskais dārzs Ranuā sniedz iespēju savām acīm ieraudzīt ap 60 arktiskos dzīvniekus, kuri pielāgojušies dzīvei aukstākos laikapstākļos. Šeit savas mājas ir ieguvuši baltie lāči, aļņi, lūši, dažnedažādi putni. Putniem ir arī brīva vaļa pastaigāties pa visa zooloģiskā dārza teritoriju. Savu īpašo iezīmi dod fakts, ka šis ir vistālāk ziemeļos esošais zooloģiskais dārzs pasaulē. Ziemassvētkos tas tiek izrotāts ar neskaitāmām lampiņām un, kā jau Lapzemei raksturīgi, ir sastopams arī pats Santa Klauss.

Pati slavenākā un tūristu apmeklētākā Lapzemes pilsēta ir Rovaniemi, jo tajā ir Santa klausa ciemats. Tajā var izbaudīt īstu Ziemassvētku sajūtu – satikt Santa klausa palīgus, rotaļīgos Elfus, Sniegbaltīti, pabūt rotaļlietu fabrikā un piparkūku ceptuvē. Izklaides programmas ir visas dienas garumā, kas paliks atmiņā ikvienam. Pats galvenais iemītnieks Santa Klauss uzklausīs jūsu karstākās vēlēšanās. Pasta kantorī ir iespēja izsūtīt vēstules ar apsveikumiem sev mīļajiem, kas sasildīs katru sirdi. Netālu no šīs pilsētas ir apburtais mežs – tajā ir izveidots maģisks ciematiņš, kur dzīvo troļļi un elfi. Santa Klausa ciemats atrodas tieši uz ziemeļu polārā loka, tāpēc jāņem vērā polārā loka īpatnības – polārās dienas, polārās naktis. Temperatūra ir zem nulles grādiem, tāpēc, lai justos komfortabli, jāpiedomā par siltu ziemas apģērbu.

Lapzeme ir tā vieta, kura vismaz vienu reizi mūžā ir jāredz – vai kā bērnam, vai aizvest savus bērnus uz krāšņo pasaku zemi. Ne vienmēr visi prieki un jautrība ir vasarā, Lapzeme ir labs piemērs, kur ziema sniedz lielākos priekus un līksmību.